Mācīšanās – dzīvesceļš.

Šis raksts būs par to dziļāko mācīšanos, par dzīvi, sevi. Tas ir kā dārzs, kurš jākopj un jāveido nepārtraukti. Mazliet filozofiski, iespējams, ka raisot diskusijas, bet nepretendējot uz absolūto patiesību.

Mācīšanās robežas nosaka paša skolnieka (cilvēka) daba. Kad cilvēks sāk mācīties, viņam nekad nav skaidra priekšstata par šķēršļiem, jo šķiet, ka daudz jau zinu, bet pārējo pateiks priekšā vai iedos gatavu SKOLOTĀJS. Skolnieka mērķis ir izplūdis, nodomi nepastāvīgi. Viņš sagaida balvu, atlīdzību, kuru iespējams nekad nesaņems, jo pat nenojauš par sagaidāmajiem pārbaudījumiem.

Mācoties parādās cilvēka pirmais dabas ienaidnieks: Bailes. Ko darīt, lai pārvarētu bailes? Atbilde vienkārša – nebēgt. Cilvēkam ir jāuzvar savas bailes un par spīti visam jāveic nākamais solis mācīšanās procesā. Vēl viens solis un vēl. Nevar apstāties. Tad pienāks diena, kad viņa pirmais ienaidnieks apstāsies. Cilvēks sajutīs sevī pārliecību. Viņa nodomi nostiprināsies. Tikai tās vai citas bailes jāmācās uzvarēt, ja zini mērķi. Apzinies,ko vēlies ieraudzīt beigās.

Skaidrība nāk baiļu vietā. Tā izkliedē bailes. Skaidrība ir apzinātība, informācija, atziņas. Cilvēks zin visas savas vēlmes un ko ar tām darīt. Laiks jauniem mācīšanās soļiem. Visam tam cauri vijas skaidrība. Nav nekādu noslēpumu.

Otrs ienaidnieks: Skaidrība. Tik grūti sasniedzama, izkliedē bailes, bet tajā pat laikā apžilbina. Cilvēks nešaubās sevī, ir vīrišķīgs, neapstājas pie nekā. Bet tie visi ir maldi. Ja cilvēks padosies savai mānīgajai varenībai, tad otrais ienaidnieks ir viņu uzvarējis un mācīšanās laikā bradāsies uz vietas. Viņš metīsies uz priekšu, kad vajag nogaidīt, vai otrādi, nogaidīs, kad nedrīkstēs kavēties. Ko darīt? Uzvarēt skaidrību un izmantot tikai, lai ieraudzītu un pacietīgi nogaidītu, pirms katra nākamā soļa rūpīgi apdomāties, visu izsvērt. Zināt, ka skaidrība zināmā mērā ir iluzora.

Tajā brīdī viņam taps skaidrs, ka spēks pēc kura viņš tik ilgi ir dzinies, pieder viņam. Viņš var darīt ar to visu, ko vēlas. Viņš redz visam viscaur.

Viņa priekšā cilvēka trešais ienaidnieks: Spēks. Pats draudīgākais ienaidnieks. Kā uzvarēt šo? Ar sapratni. Cilvēkam ir jānonāk pie atziņas, sapratnes, ka spēks, kuru viņš, kā viņam šķiet, ir pakļāvis, patiesībā viņam nepieder un nekad nevar piederēt. Cilvēkam ir sevi jāapliecina, jānostiprinās pastāvīgā paškontrolē un nesavtīgi izmantojot visu, ko zina. Tad zinās, kad un kā izmantot savu spēku.

Pēdējais ienaidnieks: Vecums. Pats cietsirdīgākais. To nevar uzvarēt, bet tikai attālināt savu zaudējumu. Rodas liela vēlme atpūsties, apgulties, aizmirsties. Ja tam dot vaļu, ja ieaijās sevi ar nogurumu, tad zaudēs savu pēdējo cīņu. Ienaidnieks pārvērtīs viņu par vecu nožēlojamu būtni. Notraukt nogurumu un izdzīvot savu dzīvi līdz galam, tad patiešām viņu var saukt par zināšanu cilvēku.

Dzīvesceļš kā mācīšanās. Ikdienu. Apzinoties.